铁西区十万青年志愿者擦亮沈阳

Vētrasputni Procellariiformes (Fürbringer, 1888)
Baltzoda vētrasputns (Procellaria aequinoctialis)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordai?i (Chordata)
Klase	Putni (Aves)
Apak?klase	īstie putni (Neornithes)
Infraklase	Neognati (Neognathae)
Virskārta	Pingvīnu un vētrasputnu virskārta (Austrodyptornithes)
Kārta	Vētrasputni (Procellariiformes)
Iedalījums
Albatrosu dzimta (Diomedeidae) Burātāju dzimta (Hydrobatidae) Nirējvētrasputnu dzimta (Pelecanoididae) Vētrasputnu dzimta (Procellariidae)
Vētrasputni Vikikrātuvē

百度 甚至为此，申花前两轮中超1平1负。

Vētrasputni, vētrasputnu kārta (Procellariiformes), ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae). Vētrasputni tiek iedalīti 4 dzimtās, kurās ir apmēram 108 sugas.

Vētrasputnu sugas kopumā ir sastopamas visos pasaules okeānos un jūrās, turklāt vislielākā sugu da?ādība mājo uz zieme?iem no Jaunzēlandes. Tie ligzdo pamatā uz salām, veidojot kolonijas. Lielākie vētrasputni ligzdas veido uz zemes, bet mazākās sugas piemeklē dabīgas alas un padzi?inājumus, kas da?ēji piesegti un pasargāti. Visiem vētrasputniem piemīt spēcīga ligzdo?anas filopatrija: putni vienmēr atgrie?as vienā un tajā pa?ā vietā, lai ligzdotu. Vētrasputni ir monogāmi, un to pāriem ir ilgsto?as attiecības, bie?i uz mū?u. Latvijā kā retas iece?otājas līdz ?im ir novērotas divas vētrasputnu sugas: vētras burātājs (Oceanodroma leucorhoa) un tum?ais vētrasputns (Puffinus griseus)

Vētrasputniem ir gara, kopīga vēsture attiecībās ar cilvēkiem. Daudzām tautām tie ir biju?i svarīgs barības avots, un da?ās pasaules da?ās tos joprojām turpina medīt. Tā ir viena no apdraudētākajām putnu kārtām, jo daudzu sugu izdzīvo?ana ir kritiska, jo salās, kurās ligzdo vētrasputni cilvēki ir ievedu?i sauszemes plēsējus. Jūras ūdens k?ūst arvien piesār?otāks un daudzi putni sapinas zvejnieku tīklos. ?obrīd tiek veikts liels darbs, lai novērstu apdraudējumus ligzdo?anas kolonijām.

Zinātniskais nosaukums Procellariiformes ir cēlies no latī?u vārda procella, kas nozīmē spēcīgs vēj? vai vētra.

Evolūcija

Fosilie atradumi liecina, ka vētrasputnu kārtas sugas ir dzīvoju?as jau pirms 60 miljoniem gadu. Vētrasputnu kārtas priek?te?i bija kopīgi arī pingvīnveidīgo (Sphenisciformes) un gārga?veidīgo kārtai (Gaviiformes). Fosilo atradumu nav daudz, bet 16 miljonus gadu vecie albatrosu un ūdensgriezējvētrasputnu fosilijas liecina, ka ?o putnu uzbūve nav daudz mainījusies pa ?iem gadiem. Pastāv viedoklis, ka vētrasputni vispirms radās dienvidu puslodes re?ionos, lai arī lielākā da?a fosiliju ir atrastas tie?i zieme?u puslodē. DNS liecina, ka visām vētrasputnu sugām ir bijis viens priek?tecis.

Izskats un īpa?ības

Klejotājalbatross (Diomedea exulans) ir lielākais putns vētrasputnu kārtā, tā spārnu plētums sasniedz 3,6 metrus

Vētrasputni ir ?oti da?ādi. Tie var būt ?oti lieli putni un pavisam mazi. Lielākais vētrasputnu kārtā ir klejotājalbatross (Diomedea exulans), kas sver 11 kg, un tā spārnu plētums ir 3,6 metri. Kārtas mazākā suga ir mazais burātājs (Halocyptena microsoma), kas sver tikai 20 gramus, un tā spārnu plētums ir 32 cm.

Vētrasputnu taisnais knābis sastāv no 7—9 ragainām plāksnītēm. Plāksnī?u forma starp da?ādām dzimtām ir at??irīga. Nāsis veido viena vai divas garas cauru?veida ejas. Turklāt nāsis tiek lietotas kā o?as orgāns. Spēja saost palīdz noteikt barības un ligzdas atra?anās vietu. Pie knābja pamatnes vētrasputniem ir novietots īpa?s sāls dziedzeris, kas palīdz atbrīvoties ?ermenim no sāls, tā kā putni dzer okeāna ūdeni. Ku??ī visiem vētrasputniem izstrādājas īpa?a e??a, kas tiek izmantota kā barība garos pārlidojumos, kā arī, lai aizstāvētos pret ienaidniekiem. Spārni visām sugām ir proporcionāli gari un slaidi. Pirksti savienoti ar peldpleznām, un aizmugurējais pirksts vāji attīstīts, vai tā nav vispār. Apspalvojums visbie?āk ir melns, balts un pelēks.

Lielākā da?a vētrasputnu lieto divas lido?anas tehnikas, kas ?auj taupīt ener?iju lidojuma laikā. Tās ir dinamiskā planē?ana un slīpā planē?ana. Dinamiskā planē?ana nozīmē vētrasputna slīdē?anu gar vi??u galotnēm, uz?erot vertikālo gaisa plūsmu gar vi??a sienu. Tādējādi putni samazina nepiecie?amo ener?iju, lai noturētos gaisā. Slīpā planē?ana tiek izmantota, kad putns lido taisni uz priek?u. Vētrasputns pagrie?as pret vēju, uz?emot augstumu, tad planē lejup līdz jūras virsmai. Planē?ana ik pa brīdim mijas ar spārnu sasi?anu. Spārnu sasi?anas bie?ums ir atkarīgs no vēja stipruma un vi??u augstuma. Lielo okeāna vētrasputnu ?ints (Macronectes) sugām un albatrosiem lido?anu atvieglo pleca kaulu uzbūve — spārns plecā saslēdzas un bez grūtībām turas izstiepts gaisā. ?o spārna uzbūves īpatnību sauc par pleca atslēgu. Spārns bez mazākās musku?u piepūles tiek noturēts izstieptā veidā paralēli zemei. Burātāju dzimtai ir raksturīgi divi unikāli lido?anas veidi. ?īs dzimtas putni spēj skriet pa ūdens virsmu, turot spārnus paceltus gaisā kā buras. Spārni tiek vai nu ātri sasisti vai vējainā laikā putni lieto vēju, lai sevi noturētu virs ūdens.

Lielākā da?a uz sauszemes ir neveikli un staigā slikti, bie?i atbalstoties pret zemi ar krūtīm. Iz?ēmums ir albatrosi un lielie vētrasputni, kas barojas uz sauszemes, un ir veikli staigātāji.

Ligzdo?ana

Visas vētrasputnu sugas ligzdo ligzdo?anas kolonijas. Vētrasputni veido monogāmus pārus, kuru attiecības bie?i ir uz mū?u. Da?ām sugām, īpa?i tas ir raksturīgs albatrosiem, pāris noformējas vairāku gadu garumā. Pāris dejo riesta deju, kas tiek pilnveidota un papildināta ar deta?ām gadu no gada. Katram pārim deja ir at??irīga. Citām sugām riesta izpausmes ir klusinātākas, bet arī tās ietver sinhronās lido?anas, sasauk?anās un citas aktivitātes. Saucieniem ir liela nozīme pāriem atrodot vienam otru, izdalot savu sugu no citām, kā arī novērtējot iespējamā partnera kvalitātes. Arī pēc tam, kad pāris jau izveidojis attiecības, tie viens otru atrod ar saucienu palīdzību. Katru gadu tiek izdēta tikai viena ola, kā arī vētrasputni ligzdo tikai vienu reizi gadā. Toties albatrosi reizēm ligzdo vienu reizi divos gados.

Sistemātika

• Vētrasputnu kārta (Procellariiformes)
  • Albatrosu dzimta (Diomedeidae)
    • Dienvidu albatrosi (Thalassarche)
    • Lielie albatrosi (Diomedea)
    • Melnie albatrosi (Phoebetria)
    • Tropu albatrosi (Phoebastria)
  • Burātāju dzimta (Hydrobatidae)
    • Dienvidu burātāji (Oceanitinae)
      • Burātāji (Fregetta)
      • Dienvidu vētrasburātāji (Oceanites)
      • Pelēkmuguras burātāji (Garrodia)
      • Polinēzijas burātāji (Nesofregetta)
      • Vētrasburātāji (Pelagodroma)
    • Zieme?u burātāji (Hydrobatinae)
      • Eiropas vētrasburātāji (Hydrobates)
      • Mazie burātāji (Halocyptena)
      • Zieme?u vētrasburātāji (Oceanodroma)
  • Nirējvētrasputnu dzimta (Pelecanoididae)
    • Nirējvētrasputni (Pelecanoides)
  • Vētrasputnu dzimta (Procellariidae)
    • Okeāna vētrasputni
      • ?ints Antarktikas vētrasputni (Thalassoica)
      • ?ints ?ildes (Fulmarus)
      • ?ints Lielie okeāna vētrasputni (Macronectes)
      • ?ints Raibie vētrasputni (Daption)
      • ?ints Sniega vētrasputni (Pagodroma)
    • ??ēpa vētrasputni
      • ?ints ??ēpa vētrasputni (Pterodroma)
    • ūdensgriezējvētrasputni
      • ?ints Ekvatora vētrasputni (Pseudobulweria)
      • ?ints Kergelēna vētrasputni (Lugensa)
      • ?ints Lielie ūdensgriezējvētrasputni (Calonectris)
      • ?ints Tropu vētrasputni (Bulweria)
      • ?ints Tum?ie vētrasputni (Puffinus)
      • ?ints Vētrasputnu ?ints (Procellaria)
    • Zā?knābja vētrasputni
      • ?ints Mazie vētrasputni (Pachyptila)
      • ?ints Zilie vētrasputni (Halobaena)

ārējās saites

• Vētrasputnu kārta (Procellariiformes) Latvijā
• Vētrasputnu dzimta (Procellariidae) Latvijā
• Burātāju dzimta (Hydrobatidae) Latvijā
• The Agreement for the Conservation of Albatrosses and Petrels (ACAP)