联名款是什么意思
| Maurīcijas Republika Republic of Mauritius République de Maurice Repiblik Moris |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna: Motherland |
||||||
.svg) Maurīcijas atra?anās vieta Indijas okeāna rietumos
|
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Portluī 20°10′S 57°31′E / 20.167°S 57.517°E | |||||
| Valsts valodas | nav: de facto ang?u, fran?u, Maurīcijas kreolu | |||||
| Valdība | Parlamentāra republika | |||||
| - | Prezidents | Pritvirad?sings Rūpuns | ||||
| - | Premjerministrs | Pravinds D?agnots | ||||
| Neatkarība | ||||||
| - | no Apvienotās Karalistes | 1968. gada 12. martā | ||||
| - | republika | 1992. gada 12. martā | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 2 040 km2 (179.) | ||||
| - | ūdens (%) | 0,07 | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2013. gadā | 1259838 (156.) | ||||
| - | Blīvums | 618/km2 (19.) | ||||
| IKP (PPP) | 2014. gada aprē?ins | |||||
| - | Kopā | 22,025 miljardi | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | 16,820 | ||||
| TAI (2013) | ▲ (0,771 augsts) (63.) | |||||
| Valūta | Maurīcijas rūpija (MUR) |
|||||
| Laika josla | MUT (UTC+4) | |||||
| - | Vasarā (DST) | (UTC+5) | ||||
| Interneta domēns | .mu | |||||
| ISO 3166-1 kods | 480 / MUS / MU | |||||
| Tālsarunu kods | +230 | |||||
Maurīcija (ang?u: Mauritius), oficiāli Maurīcijas Republika (Republic of Mauritius, fran?u: République de Maurice, Maurīcijas kreolu: Repiblik Moris) ir salu valsts Indijas okeāna dienvidrietumos, aptuveni 900 km uz austrumiem no Madagaskaras. No salas uz zieme?iem atrodas Sei?elu salas, bet uz rietumiem atrodas Francijas aizjūras departaments — Reinjona. Maurīcijas platība ir 2040 km2, un pēc platības tā ir 179. valsts pasaulē. To ietekmē tropu klimatiskā josla. Ar 1,26 miljoniem iedzīvotāju 2013. gadā tā bija 156. valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Portluī.
Maurīcija ir parlamentāra republika, kas sastāv no ?etrām teritorijām jeb salu grupām (no kurām viena – Rodrigesa sala – ir autonoma). Maurīcijas salas teritorija sīkāk iedalās devi?os distriktos.[1] Valsts teritoriju veido Maurīcijas, Rodrigesa, Maskarēnu, Kargadosas-Karahosas, Agalegas sala.
2024. gada 3. oktobrī Apvienotās Karalistes (AK) valdība piekrita Maurīcijai atdot Indijas Okeāna Britu teritoriju, kurā ietilpst ?agosu arhipelāgs, saglabājot savā pārvaldībā AK-ASV stratē?isko karabāzi Djego Garsijas salā.[2]
Vēsture
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Maurīcija esot atklāta, kad viesu?vētras laikā kāds arābu tirgotāju ku?is tika aizpūsts līdz salai, gar kuru tolaik veda jūras ce?i no arābu valstīm uz Madagaskaru, āfrikas Austrumu krastu, Indiju un Indonēziju. Par to liecina 16. gadsimta portugā?u kartes kopija, kurā ir iezīmētas 3 nelielas salas, kuras nosauktas arābu vārdos. Aptuveni 1507. gadā portugā?u jūrnieks Diogo Fernandess Pereira piestāja Maurīcijā un nosauca to par "Ilha do Cirne", bet salu grupu, kura atradās Maurīcijas tuvumā, — Reinjonu un Rodrigesu — nosauca par Maskarēnu salām kaptei?a Pero Maskarēna vārdā. Ta?u portugā?us ?ī sala neinteresēja un vi?i tajā nepalika ilgi.[3]
1598. gadā ieradās holandie?i un nosauca to par Maurīciju par godu Orānijas princim Moricam. 1638. gadā holandie?i uz salas nodibināja nelielu koloniju, kurā vi?i vāca eboniju un ieviesa cukurniedres, mājdzīvniekus un brie?us. Tie?i no ?īs salas holandie?u jūrnieks ābels Tasmans 1642. gadā devās ce?ojumā uz Austrālijas rietumu pusi. Pirmā holandie?u kolonija palika Maurīcijā divdesmit gadus. Pēc tam ?ādi mē?inājumi tika vairākkārt atkārtoti, ta?u kolonija nekad neattīstījās pietieko?i, lai nestu pe??u, tāpēc holandie?i 1710. gadā Maurīciju pameta.[4]
1715. gadā salu savā uzraudzībā pār?ēma fran?i un pārdēvēja to par Francijas salu (Isle de France), kurā 1721. gadā nodibināja pirmo pastāvīgo koloniju. Tika uzcelti vairāki forti, uzbūvēti ce?i un uzsākta ku?u būvniecība. 1735. gadā salā dzīvoja gandrīz viens tūkstotis cilvēku (ap 200 balto, pārējie — vergi no āfrikas un Madagaskaras). Ekonomikas galvenais balsts bija cukura ra?o?ana, kurā tika izmantots vergu darbs. Ostas pilsēta Portluī k?uva par jūrniecības un ku?ubūves centru.[3] Fran?u izloksne vai sarunvaloda, kuru izmantoja sarunās ar vergiem un vi?u pēcte?iem, k?uva par Maurīcijas kreolu valodu, kuru izmantoja vairums salas iedzīvotāju. Fran?u valodu turpināja lietot literatūrā un masu medijos.
Napoleona karu laikā Maurīcija k?uva par bāzi, no kuras fran?u korsāri uzbruka britu tirdzniecības ku?iem. Reidi turpinājās līdz 1810. gadam, kad salu sagrāba britu karaliskā flote, ta?u kapitulācijas vieno?anās noteica, ka iedzīvotāji saglabā savu zemi un īpa?umus, fran?u valodu un fran?u likumdo?anu kriminālajās un civilprāvās. Salu atkal pārdēvēja par Maurīciju.[3] ?ai laikā Maurīcijā jau dzīvoja ap 70 tūksto?iem iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā 50 tūksto?i bija vergi. 1835. gadā verdzību atcēla. Lauksaimniecībā nepiecie?amo lēto darbaspēku sāka ievest no Britu Indijas un citām āzijas valstīm. 1861. gadā Maurīcijā dzīvoja gandrīz 300 tūksto?i indie?u izcelsmes imigrantu. Salā strauji pieauga cukura ra?o?ana un uzsāka arī tējas un tabakas kultivē?anu.
1968. gadā Maurīcija k?uva par Lielbritānijas domīniju, bet 1992. gadā par republiku, kas ietilpst Nāciju Sadraudzībā.[3]
?eogrāfija
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu].jpg)
Maurīcija ir salu valsts Maskarēnu salu grupā, kas atrodas Indijas okeāna rietumda?ā, 800 kilometrus uz austrumiem no Madagaskaras. Valsts teritoriju veido Maurīcijas, Rodrigesa, Maskarēnu, Kargadosas-Karahosas, Agalegas sala.
Maurīcijas salas reljefu veido augstiene. Salas centrā atrodas plato ar nelielu kalnu virkni. Lielākā salas da?a ir līdzena, zieme?os un austrumos galvenokārt atrodas lauksaimniecības lauki. Gar piekrasti stiepjas pla?a baltu smil?u pludma?u josla, izrobota nelieliem lī?iem un apbūvēta ar greznām viesnīcām.
Klimats
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Maurīcijas salā valda tropu klimats. Vidējā temperatūra piekrastē ir no 23 °C, bet augstākajos punktos no 19 °C. Relatīvais mitrums svārstās starp 70% piekrastēs līdz 90% vai pat 100% kalnos. Ziemas periods ilgst no maija līdz novembrim un ir relatīvi sauss, savukārt vasara ilgst no novembra līdz maijam un pārsvarā ir diezgan mitra.
Aptuveni reizi se?os gados vasarā Maurīcijā uznāk lieli cikloni, kas atstāj lielus dabas postījumus.
Biolo?iskā daudzveidība
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]
Maurīcija ir dzimtene lielam skaitam endēmu augu un dzīvnieku sugu, no kurām cilvēku darbības dē? vairāk nekā 100 sugas ir izzudu?as, bet vēl lielāks skaits atrodas uz iznīcības robe?as. Kolonizācijas laikā tropu me?us izcirta, lai iegūtu kokmateriālus, atbrīvotu zemi lauksaimniecībai, ciematu un pilsētu būvniecībai. Pirmatnējo augāju arī nomāca un izspieda liels skaits sve?zemju augu. Mūsdienās dabiskie sākotnēji me?i klāj mazāk nekā 2% no salas teritorijas, galvenokārt Melnās upes aizas nacionālajā parkā.
Katastrofālās vides izmai?as un nesaudzīgās medības katastrofāli iespaidoja vietējo faunu — izzuda iespaidīgās milzu bru?urupu?u populācijas, sikspār?i, vismaz 20 putnu sugas, ieskaitot dodo, Rodrigesas dronto, Maurīcijas zilo papagaili, Maurīcijas pūci. No rifiem izzuda dugongi, smagi cieta arī vietējā bezmugurkaulnieku fauna.
Situāciju ievērojami pasliktināja cilvēku ievestās invazīvās sugas — ?urkas, tru?i, makaki, me?acūkas, ka?i, mangusti, cir??i un citas. Tika introducētas arī ?ūskas un sve?zemju putni, kuru skaits daudzkārt pārsniedz da?u izdzīvoju?o vietējo putnu sugu skaitu. Kā rakstīja britu dabas aizstāvis un rakstnieks D?eralds Darels, "no unikālās miermīlīgās faunas palika pāri vienīgi sauji?a putnu un ?irzakas".
Salas dienvidaustrumos eso?ajā Blūbejas lī?a jūras parkā ir novērojama unikāla fauna. To apdzīvo 38 kora??u sugas, 72 zivju sugas, kā arī apdraudētais za?ais jūras bru?urupucis (Chelonia mydas). 2020. gadā netālu no parka uz kora??u rifa uzskrēja japā?u ku?is MV Wakashio, kā rezultātā jūrā netālu no parka noplūda 1000 tonnas degvielas.[5]
Demogrāfija
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Etniskais sastāvs
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Maurīcijas iedzīvotāji ir da?ādas izcelsmes migrantu pēcte?i, kuru sen?i ieradu?ies no Indijas, āfrikas, Eiropas un ?īnas.
Aptuveni 30% no iedzīvotāju kopskaita veido kreoli — fran?u un āfrikā?u pēcnācēji ar eiropie?u kultūras un reli?ijas dominanci. Lielākā iedzīvotāju da?a ir indomaurīcie?i. Vi?u patlaban ir vairāk nekā 68%. Sinomaurīcie?i jeb ?īnie?u izcelsmes maurīcie?i veido aptuveni 3%. Liela sinomaurīcie?u kopiena dzīvo galvaspilsētā, ta?u kā veikalnieki un mazumtirgotāji vi?i sastopami visā salā. Fran?u maurīcie?i veido 2%, un vi?i pamatā kontrolē veselības aprūpi un biznesa sfēru.
Rodrigesas salā iedzīvotāju sastāvs ir izteikti viengabalains, un to veido Maurīcijas kreoli.
Valodas
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Maurīcijas konstitūcija nenosaka oficiālu valsts valodu. Valsts parlamenta valoda ir ang?u. Valsts iestādēs izmanto gan fran?u, gan ang?u valodu, ta?u aptuveni 80% iedzīvotāju dzimtā ir fran?u valodas Maurīcijas kreolu forma. Tā izveidojās 18. gadsimtā, vergiem komunicējot ar fran?u saimniekiem, kuri nesaprata da?ādos āfrikas dialektus. Lai arī Maurīcijas kreolu valodu pārvalda visi maurīcie?i, tā nav populāra kā rakstu valoda. Izglītība tiek iegūta angliski vai franciski.
Lielākā minoritātes valoda ir hindu, kas ir ?imenes valoda aptuveni 100 000 iedzīvotājiem. Tamilu valodā runā ap 35 000 maurīcie?u. Citas Indijas valodas ir urdu, telugu, marathu, bhojpuru un gud?aratu.
Tiek lietota arī arābu valoda, tomēr mo?ejās ceremonijas pamatā tiek izpildītas Maurīcijas kreolu valodā. ?īnie?u valodās runā mazāk nekā tre?da?a no ?īnie?u kopienas.
Reli?ija
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]
Lielākā reli?ija ir hinduisms, pie kura pieder 48% valsts iedzīvotāju. Tā sāka attīstīties kop? 1771. gada, kad fran?i deva at?auju vietējiem tamiliem celt templi Portluī.
Kristietību pārstāv aptuveni 33% maurīcie?u. Katolicisms 18. gadsimta sākumā k?uva par pirmo oficiālo Maurīcijas reli?iju. Tas izplatījās starp fran?iem un vergiem un attīstījās arī pēc britu iera?anās. Kristietību pie?ēma arī da?a indomaurīcie?u. Bez katolicisma citas izplatītākās kristīgās konfesijas ir anglikā?i, presbiterā?i, adventisti, Jehovas liecinieki, metodisti, Dieva asamblejas.
Pie islāma pieder ap 17% iedzīvotāju, lielāko da?u veido sunnīti.
Budismu un konfūcismu praktizē aptuveni 2% procenti. Pirmo ?īnie?u templi atklāja Portluī 1846. gadā. Liela da?a sinomaurīcie?u ir pie?ēmu?i kristietību.
Rodrigesā 97% iedzīvotāju ir kato?i.
Atsauces
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]- ↑ ?Maurīcija | Tēzaurs?. tezaurs.lv. Skatīts: 2025-08-14.
- ↑ UK-Mauritius deal to protect national security – safeguarding the operation of strategic military base from Foreign, Commonwealth & Development Office, Prime Minister's Office, 10 Downing Street and The Rt Hon David Lammy MP. Published 3 October 2024
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 ?History?. Government Portal of Mauritius. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2025-08-14. Skatīts: 2025-08-14.
- ↑ ?History of Mauritius?. Ministry of Art & Culture, Government Portal of Mauritius. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2025-08-14. Skatīts: 2025-08-14.
- ↑ ?Mauritius facing environmental crisis as shipwreck leaks oil?. The Guardian (ang?u). 2025-08-14. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2025-08-14.
ārējās saites
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par ?o tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Maurīcija.
- Encyclop?dia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklop?die raksts (vāciski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
| ||||||||||||||||||
|