曼联5000万购多特天才 追马竞妖翼+截蓝军猎物

Nagasaki atombumbas sēnes mākonis 1945. gadā

百度 出席全国两会的代表、委员们说，习近平总书记连任国家主席、国家军委主席，是党之大幸、国之大幸、军队之大幸、人民之大幸。

Kodoliero?i ir masu iznīcinā?anas iero?i, kuros izmanto kodolreakciju ener?iju. Tiem piemīt milzīgs iznīcino?s spēks. Kodoliero?i karā tiku?i lietoti divas reizes — Otrā pasaules kara noslēgumā ASV tos lietoja pret Japānas pilsētām Hirosimu un Nagasaki. ?o sprādzienu rezultātā gāja bojā ap 200 000 cilvēku (ieskaitot arī tos, kas da?u mēne?u laikā nomira no radiācijas ietekmes). Kodoliero?u izstrādā?anai un attīstī?anai kop? 1945. gada ir veikti 2056 izmē?inājuma sprādzieni. Visvairāk izmē?inājumus veiku?as ASV (1032) un PSRS (715). 20. gadsimta 90. gados izmē?inājumi pakāpeniski tika pārtraukti. Tomēr 21. gadsimtā izmē?inājumus ir uzsākusi Zieme?koreja, kas veikusi se?us izmē?inājumus.

Darbības princips

Pēc darbības principa iz??ir divu veidu kodoliero?us. Sākotnēji tika izstrādātas atombumbas, kurās izmantoja atomu kodolu dalī?anās procesu. ?ādu kodoliero?u izgatavo?anai tiek izmantots ar urāna-235 izotopu bagātināts (parasti tas ir vairāk kā 85%) urāns vai plutonijs-239. ?iem izotopiem raksturīga īpa?ība ir spēja pie noteiktas kritiskās masas ierosināt nekontrolējamu kodolu dalī?anās reakciju, kuras rezultātā izdalās ?oti liels ener?ijas daudzums.

Otrs kodoliero?u veids ir kodoltermiskā jeb ūde?ra?a bumba, kurā tiek izmantota kodolsintēze. ?ī veida kodoliero?os kā degviela tiek izmantots ūde?radis (precīzāk — litija-6 deiterīds, kas ir litija izotopa ar atommasu 6 savienojums ar ūde?ra?a izotopu deitēriju). ūde?ra?a bumbas ir simtiem rei?u spēcīgākas par atombumbām (parasto atombumbu izmanto kā ūde?ra?a bumbas detonatoru). Pirmais ASV ūde?ra?a bumbas izmē?inājums notika 1952. gadā Bikini atolā. Pati spēcīgākā ūde?ra?a bumba Царь-бомба (iesaukta par "Kuzjas māti") (50 megatonnas trotila ekvivalenta) tika uzspridzināta 1961. gadā Novaja Zem?as arhipelāgā (PSRS).

Kodolsprādziena ietekme uz apkārtējo vidi, cilvēkiem un dzīvniekiem

Kodolsprādziena izplatī?anos var iedalīt piecos posmos. Tie ir – elektromagnētiskais impulss, caurspiedīgā radiācija, radioaktīvais saindējums, triecienvilnis un gaismas starojums. Piemēram, virszemes kodolsprādzienu pavada ap?ilbino?s uzliesmojums, kas redzams vairāku desmitu kilometru attālumā, griezīga, pērkona grāvienam līdzīga ska?a, un veidojas ugunīga puslode, kura pakāpeniski pārvēr?as mutu?ojo?ā mākonī, kas strauji ce?as uz aug?u.

Triecienvilnis ir stipri saspiesta gaisa josla, kas ar virsska?as ātrumu izplatās uz visām pusēm no sprādziena centra, savā ce?ā radot postījumus. Sprāgstot kodolbumbai, kuras jauda ir 20kT, triecienvilnis 1 km attālumu veic 2 s, 2 km – 5 s, 3 km – 8 s. Vispirms redzams kodolsprādziena uzliesmojums, pēc tam izplatās triecienvilnis. Cilvēkus, kuri atrodas klajā vietā, triecienvilnis ievaino, radot da?ādas traumas. Vissmagākie ievainojumi (traumas) rodas tad, ja spiediens ir lielāks par 1 kg/cm², kas var izraisīt nāvi. Lai pasargātu cilvēkus no triecienvi??a ietekmes, var izmantot tran?ejas, ierakumus vai citas iedzi?inātas būves, kā arī dabiskas paslēptuves, piemēram, gravas vai ieplakas. Apvidus reljefs triecienvi??a iedarbību var pavājināt vai pastiprināt.

Gaismas starojums ir kodolsprādziena spīdo?ā zona – ugunīga puslode, kuras temperatūra sasniedz vairākus miljonus grādu. Iedarbības ilgums ir da?as sekundes, līdz ugunīgā lode izzūd. Blīvi māko?i var samazināt starojumu 10 – 20 reizes. Arī migla, lietus, sniegs, putek?i un dūmi krasi pavājina gaismas iedarbību. Gaismas starojums cilvēkiem un dzīvniekiem, kuri atrodas atklātā vietā, var radīt da?ādas pakāpes apdegumus, kā arī var novest pie redzes zuduma. Gaismas starojums var izraisīt ugunsgrēkus. Ja divās sekundēs pēc sprādziena uzliesmojuma var paspēt paslēpties, tad gaismas starojuma iedarbība samazinās 2 – 3 reizes. Pilnīgi no gaismas starojuma pasargā patvertnes un paslēptuves.

Caurspiedīgā radiācija ir gamma staru un neitronu plūsma, kura tiek radiāli izstarota no kodolsprādziena zonas. Caurspiedīgās radiācijas darbības laiks ir 10 – 15 sekundes no sprādziena brī?a. Gammas stari un neitroni jonizē dzīvo audu molekulas, rada traucējumus organisma ?ūnu dzīvības procesos, samazina asinīs balto un sarkano asins?ermenī?u procentuālo sastāvu, rada traucējumus vielmai?ā, organisma vispārēju nespēku. Organismā samazinās aizsargspējas pret infekcijas slimībām. Atkarībā no sa?emtās apstarojuma devas, ko mēra zīvertos (Sv), iespējama saslim?ana ar staru slimību. Caurspiedīgās radiācijas iedarbības rezultātā stikls k?ūst tum?āks, tiek sabojāta radioelektroniskā aparatūra. Izejot cauri jebkuram materiālam, caurspiedīgās radiācijas iedarbība k?ūst vājāka. Visvairāk caurspiedīgās radiācijas iedarbību vājina da?ādas paslēptuves: ar grunti pārsegta tran?eja – 40 reizes, daudzstāvu ēkas pagrabtelpa – 1000 reizes. Patvertnes, kas paredzētas aizsardzībai pret triecienvilni, pasargā arī no caurspiedīgās radiācijas.

Apvidus radioaktīvais saindējums. Apvidus, ūdens, un gaisa radioaktīvais saindējums rodas no radioaktīvajām vielām kodolsprādziena mākonī. Radioaktīvās vielas pakāpeniski nosē?as uz zemes virsmas māko?u pārvieto?anās virzienā un izveido radioaktīvi saindētu joslu. Apvidus radioaktīvā saindējuma pakāpe un saindējuma zonu apmēri atkarīgi no kodolsprādziena veida un jaudas, munīcijas tipa, meteorolo?iskajiem apstāk?iem, apvidus reljefa. Visstiprāko radioaktīvo saindējumu izraisa virszemes sprādzieni. Radioaktīvais mākonis pace?as 20 km un lielākā augstumā, un sasniedz diametrā vairākus kilometrus. Aug?upejo?ās gaisa plūsmas līdz ar tūksto?iem tonnu iztvaicētas grunts aizrauj līdzi ugunīgā lodē arī milzīgu daudzumu grunts putek?u. ?ī plūsma 10 – 12 minū?u laikā sasniedz galējo augstumu. Pacel?anās un atdzi?anas laikā plūsmā eso?ie kodolsprādziena produkti un kodollādi?a neizrea?ējusī da?a sajaucas ar grunts putek?iem. No māko?a, tam pace?oties un virzoties uz priek?u vēja virzienā, simtiem kilometru attālumā no sprādziena vietas uz zemes nogulsnējas radioaktīvās vielas.

Elektromagnētiskais impulss. Kodolsprādziena laikā apkārtējā vidē momentāni izplūst milzīgs daudzums gamma kvantu un neitronu. Savstarpēji iedarbojoties ar vidē eso?ajiem atomiem, tie veido elektromagnētiskos laukus, kuri rada elektrisko strāvu un spriegumu elektropārvades līniju gaisa vados un apak?zemes kabe?os, radiostaciju antenās. Izplatoties lielos attālumos, inducētais elektromagnētiskais impulss izraisa bojājumus radioelektroniskajā aparatūrā, rada traucējumus elektriskajās iekārtās, var traumēt personālu, kas apkalpo aparatūru. Kā aizsardzības līdzek?us var izmantot ierīces, kādas lieto aizsardzībai pret zibens izlādi.

Kodolsprādziena postījumu zonu aprē?inā?ana

Kodolsprādziena postījumu rajona laukumu var uzskatīt par ri??a laukumu un aprē?ināt pēc formulas

S=πR²,

kur r ir postījumu rajona rādiuss (to punktu attālums no sprādziena centra, kuros spiediens ir 0.1 kg/cm²); ?o attālumu nosaka pēc speciāli izveidotas tabulas vai aprē?ina. Piemēram, ja 10 MT jaudas kodollādi?a postījuma rajona rādiuss R=25km, tad postījuma rajona laukums ir S=πR²=3,14*25²=1962,5 km²

Kodolsprādziena postījumu rajona zonu laukumus aprē?ina pēc ?ādām formulām:

1) Pilnīgu postījumu zonas laukums (ri??a laukums)                                           

S1=πR1²

2) Stipru postījumu zonas laukums (gredzena laukums)                                          

S2=π(R2²-R1²)

3) Vidēju postījumu zonas laukums (gredzena laukums)  

S3=π(R3²-R2²)

4) Vāju postījumu zonas laukums (gredzena laukums)                                                    

S4=π(R4²-R3²)

?ajās formulās R1, R2, R3 un R4 ir postījumu rajona attiecīgo zonu rādiusi, t.i., to punktu attālumi no sprādziena centra, kuros spiediens ir 0,5 kg/cm², 0.3 kg/cm² un  0.1 kg/cm². Kā redzams, R4=R.

Saska?ā ar teorētiskiem pētījumiem, da?ādas jaudas kodoltermisko sprādzienu un kodolsprādzienu triecienvi??a postījumu zonu rādiusu attiecības ir proporcionālas kubsaknei no trotila ekvivalentu attiecības.

Kodolvalstis

Kodolvalstis.

Par kodoliero?u esamību to rīcībā ir pazi?oju?as ASV, Krievija, Apvienotā Karaliste, Francija, ?īna, Indija, Pakistāna un Zieme?koreja. ?oti ticams, ka kodoliero?i ir arī Izraēlai, kaut arī tā atsakās to apstiprināt vai noliegt. Tiek uzskatīts, ka Irāna mē?ina izstrādāt kodoliero?us.

Saska?ā ar amerikā?u zinātnieku datiem par 2014. gadu, pasaulē ir vairāk nekā 16 000 kodolgalvi?u, no kurām ap 4200 ir operacionālā gatavībā.

Kodoliero?u ierobe?ojumi

1946. gadā sākās pirmie centieni regulēt kodoliero?u attīstību, kad Apvienoto Nāciju Organizācija pie?ēma rezolūciju, kas paredzēja īpa?as komisijas izveidi, lai risinātu jautājumus saistībā ar kodoliero?u izmanto?anu un attīstību. 1963. gadā tika parakstīts starptautisks “Līgums par kodoliero?u izmē?inājumu aizliegumu atmosfērā, kosmosā un zem ūdens” (Treaty Banning Nuclear Weapon Tests in the Atmosphere, in Outer Space and Under Water), kas noteica aizliegumu veikt ?āda veida izmē?inājumus. Pēc ?ī līguma turpinājās tikai pazemes kodolizmē?inājumi, ko veica tādas valstis kā PSRS, ASV un Francija. ?ī līguma pie?em?ana bija atbildes solis, lai samazinātu radioaktīvā piesār?ojuma ietekmi, ko radīja virszemes un virsūdens kodolizmē?inājumi.

1968. gadā, tika parakstīts Kodoliero?u neizplatī?anas līgums (Treaty on the Non-Proliferation of Nuclear Weapons), kura mēr?is bija ierobe?ot kodoliero?u izplatī?anos un veicināt kodoliero?u atbru?o?anos. 1996. gadā tika pie?emts Starpvalstu Līgums par kodolizmē?inājumu vispārējo aizliegumu (Comprehensive Nuclear-Test-Ban Treaty), kas aizliedza visus kodolizmē?inājumus.

Skatīt arī

• Kodolkar?
• Kodolziema
• Kodolvasara

ārējās saites

• Vikikrātuvē par ?o tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kodoliero?i.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas ??irklis
• Encyclop?dia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Encyclop?dia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

Literatūra

• P. Jegorovs, I. ??ahovs, N. Alabins ?Civilā aizsardzība.?
• D. Ana?jevskis, B. Mazahovs, J. Kova?evs, J. Skvorcovs ?Jautājumi un atbildes civilajā aizsardzībā.
• А. В. Иллеш, А. Е. Пральников ?Репортаж из Чернобыля.?