2014 年度通过档案工作目标管理认证（复查）单位名单
Kāpurs ir daudzu dzīvnieku dzīves cikla agrīnā stadija. Kāpuri parasti mēdz būt tādiem dzīvniekiem, kas attīstās ar pārvēr?anos jeb metamorfozi (būtisku uzbūves izmai?u). Parasti kāpuriem nav attīstīta reproduktīvā sistēma, tādē? tie nespēj vairoties. Da?ām dzīvnieku sugām dzimumdziedzeri var sākt funkcionēt jau kāpura stadijā — ?ādu parādību sauc par neotēniju. Pazīstams neotēniskais kāpurs ir aksolotls.
Kāpuri pazīstami daudziem jūras un saldūdens bezmugurkaulniekiem (piemēram, posmtārpiem, gliemjiem, adatādai?iem), kukai?iem ar pilno pārvēr?anos, kā arī primitīvākajiem mugurkaulniekiem — zivīm un abiniekiem. Da?iem dzīvniekiem var būt vairākas secīgas kāpuru stadijas.
?aurākā nozīmē par kāpuriem mēdz dēvēt kukai?u, it sevi??i tauri?u, tārpveida kāpurus. To raksturīgā izskata dē? sarunvalodā kukai?u kāpurus bie?i mēdz nepareizi saukt par tārpiem.
Daudziem kāpuru veidiem ir savi nosaukumi. Bie?i tas saistīts ar ?ādu kāpuru īpatnējo izskatu, kas mēdz tik ?oti at??irties no pieaugu?o formu izskata un dzīvesveida, ka da?i kāpuri sākumā tiku?i uzskatīti par atsevi??ām sugām (piemēram, leptocefali).
Kāpuru veidi ar saviem nosaukumiem
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]- Aksolotls — amblistomu (astaino abinieku suga) kāpurs.
- Aktinotrohs — foronīdu kāpurs.
- Aurikulārijs — holotūriju kāpuru attīstības agrīnā stadija.
- Bipinārijs — jūras zvaig??u kāpuru attīstības agrīnā stadija.
- Brahiolārijs — jūras zvaig??u kāpuru attīstības vēlīnā stadija.
- Cenurs — da?u lente?u finnu veids.
- Cerkārijs — sūcējtārpu hermafrodītiskās formas (maritas) kāpurs.
- Cifonauts — sūne?u kāpurs.
- Ciprisveida kāpurs — sprogkājvē?u kāpuru attīstības vēlīnā stadija.
- Cirmenis — bi?u kāpurs.
- Cisticerks — da?u lente?u finnu veids.
- Dipleirula — adatādai?u un zarnelpotāju kāpuru attīstības visagrīnākā stadija.
- Doliolārija — holotūriju kāpuru attīstības vidējā stadija.
- Drātstārps — sprak??u kāpurs.
- Efīra — scifozoju kāpurs.
- Ehinokoks — da?u lente?u finnu veids.
- Finna — da?u lente?u kāpuru attīstības vēlīnā stadija.
- Glohīdijs — saldūdens glieme?u kāpurs.
- Koracīdijs — da?u lente?u se?kā?u kāpurs.
- Kurkulis — var?u un krupju kāpurs.
- Leptocefals — zu?u kāpurs.
- Likofora — cestodāriju desmitkā?u kāpurs.
- Metanauplijs — da?u vē?veidīgo kāpuru attīstības vidējā vai vēlīnā stadija.
- Metatrohofora — daudzsartārpu kāpuru attīstības vidējā stadija.
- Mikrofilārijs — da?u nemato?u kāpurs.
- Millera kāpurs — da?u skropsti?tārpu (Polyclada) kāpurs.
- Miracīdijs — sūcējtārpu sporocistu kāpurs.
- Mizīdveida kāpurs — da?u augstāko vē?veidīgo kāpuru attīstības vēlīnā stadija.
- Nauplijs — daudzu vē?veidīgo, it sevi??i zemāko, kāpurs.
- Najāda — spāru kāpurs.
- Nektoheta — daudzsartārpu kāpuru attīstības vēlīnā stadija.
- ?ur?iks — nē?u kāpurs.
- Onkomiracīdijs — monogeneju kāpurs.
- Onkosfēra — lente?u se?kā?u kāpurs.
- Parenhimula — sūk?u kāpurs.
- Pentakula — holotūriju kāpuru attīstības vēlīnā stadija.
- Pilīdijs — nemertīntārpu kāpurs.
- Planktosfēra — zarnelpotāju kāpurs.
- Planula — zarndobumai?u kāpurs.
- Plerocerkoīds — da?u lente?u kāpuru attīstības vēlīnā stadija.
- Plutejs — adatādai?u kāpurs.
- Procerkoīds — da?u lente?u kāpuru attīstības vidējā stadija.
- Protaspis — trilobītu kāpurs.
- Protonimfons — jūraszirnek?u kāpurs.
- Tauri?a kāpurs — zvī?spār?u kāpurs.
- Tornārijs — zarnelpotāju kāpuru attīstības vēlīnā stadija.
- Trilobīta stadija — zobenastu kāpurs.
- Triungulīns — da?u kukai?u ar hipermetamorfozi kāpuru attīstības agrīnā stadija.
- Trohofora — tā saucamo trohofordzīvnieku (gliemju, daudzsartārpu, sipunkulīdu) kāpuru attīstības agrīnā stadija.
- Veligers — da?u glieme?u un glieme?u kāpurs.
- Zoeja — augstāko vē?veidīgo kāpuru attīstības vidējā (vai vienīgā) stadija.
Literatūra
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]- V. Dogels, Bezmugurkaulnieku zoolo?ija, Zvaigzne, 1986.
 | ?is ar biolo?iju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 |
Vikikrātuvē par ?o tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: kāpuri |