百度 其中，所占比重最大的是通用数据关联分析、电力电网数据关联分析相关的专利申请，两者比例均为30%；其次针对用户行为数据进行关联分析的申请所占比例为12%；针对电子政务、商务或企业管理等方面的业务管理数据所进行的数据关联分析，其比例约为7%；针对互联网公开信息或媒体数据所进行的数据关联分析，其比例约为9%；针对工业数据或设备数据所进行的数据关联分析，其比例约为4%；针对其他种类数据所进行的数据关联分析，其比例约为8%。
Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis (vācu: Georg Wilhelm Friedrich Hegel; dzimis 1770. gada 27. augustā, miris 1831. gada 14. novembrī) bija vācu filozofs un ideālists, pirmais sistemātiski fundamentālais domātājs, kur? iezīmēja jaunu pieeju sociālajai filozofijai.
Hēgelis saka, ka mūsdienu sabiedrība ir kaut kas vairāk par politiku. Kā arī vi?? uzsver, ka valsts ir vispārīgais, kopīgais, tomēr tā nav identificējama ar sabiedrību. Sabiedrība, pēc Hēge?a uzskatiem, pati nosaka kā rīkojas (katra indivīda autonomā darbība). Uzsver, ka valsti nedrīkst identificēt ar indivīdu. Savā darbā "Tiesību zinātnes" vi?? sabiedrību sauc par pilsonisko sabiedrību. Pirmais pasaulē izstrādājis vispusīgi pamatotu dialektikas teoriju, ka arī dialektisko pētniecības metodi. Dabas un sabiedrības attīstības pamatā Hēgelis lika garīgu pirmcēloni - absolūto ideju. Uzskatīja, ka cilvēks pateicoties savām lo?iskajām spējām, izzi?as procesā pakāpeniski virzās atpaka? uz visa eso?ā pirmsākumu, kur? tagad izpau?as kā klasiskās filozofijas likumu un kategoriju sistēma. ?īs sistēmas t.i. Hēge?a dialekts lo?ikas izejpunkts ir esamības jēdziens, no kura lo?iski izriet kvalitāte un kvantitāte, būtība un parādība atklājot arī pretrunas un pretstatus, dialektisko noliegumu, nepiecie?amību un nejau?ību, iespējamību un īstenību u.c. kategorijas. Cilvēces vēsturi Hēgelis izprata kā brīvības idejas izplatī?anos.
Hēgelis bija viens no pirmajiem di?ajiem filozofiem, kas bija universitātes profesors. Hēgelis savu sistēmu mācīja studentiem, no tā izriet Hēge?a darbu at??irības. Var iz??irt trīs veidu darbus. Pirmkārt, darbi, kurus publicē?anai sagatavoja pats Hēgelis, otrkārt, teksti, kuru pamats ir vi?a lekciju piezīmes un visbeidzot veseli darbi, kas apkopoti no studentu lekciju konspektiem.
Hēge?a slavenākais jaunības gadu darbs ir "Gara fenomenolo?ija". Brieduma gadu darbs ir "Lo?ikas zinātne". Svarīgs darbs ir "Tiesību filozofija", kurā Hēgelis pētī valsts būtību un uzbūvi. Darbos par sabiedrību un kultūru ir analizējis tiesības, morāli un tikumību, ko saistīja ar īpa?umu, ?imeni un valsti.
Gara fenomenolo?ijā (Ph?nomenologie des Geistes, 1807) Hēgelis pievēr?as pirmajai savas sistēmas da?ai, proti, apraksta gara (Geist) evolūciju vēsturiskā, cilvēces pieredzē balstītā aspektā. Tas nozīmē, ka Hēgelis, aplūkojot da?ādus vēstures, kultūras un reli?ijas posmus, meklē apzi?as pa?izpausmes un attīstības nosacījumus, likumsakarības un rezultātus. Aprakstot da?ādus gara izpausmes aspektus da?ādās cilvēces attīstības stadijās, Hēgelis norāda uz gara likumsakarīgo virzību uz absolūtām zinā?anām.
Darbs "Lo?ikas zinātne" (Wissenschaft der logik trīs da?ās - Das Sein (1812), Die Lehre vom Wesen (1813), Die Lehre vom Begriff (1816)) ir Hēge?a sistēmas vainagojums. Tajā Hēgelis meklē "Gara fenomenolo?ija" aprakstītās gara attīstības likumsakarību saprātīgo pamatu (Hēge?a darbā paustās idejas ievērojami at??iras no lo?ikas izpratnes, kādu to māca Aristotelis). Hēgelis uzskata, ka lo?ikas uzbūve sevī ietver trīs līme?us: esamības līmeni (Sein), būtības līmeni (Wesen) un jēdziena līmeni (Begriff). Līdzīgi, kā Gara fenomenolo?ijā, Hēgelis izseko ?o līme?u uzbūvi, sākot no abstrakta esamības nojēguma lo?ikas sada?ā par esamību, turpinot par esamības būtiskajiem (Wesen — latvie?u valodā "būtība", latī?u valodā "essentia") aspektiem lo?ikas sada?ā par būtību, un beidzot ar absolūtu zinā?anu nojēgumu lo?ikas sada?ā par jēdzienu.
Vikikrātuvē par ?o tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis.
