望梅止渴什么意思
| 1956. gada Ungārijas revolūcija | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Da?a no Aukstā kara | |||||||
 Iznīcināts padomju tanks T-34-85 Budape?tā 1956. gadā | |||||||
| |||||||
| Karotāji | |||||||
 Padomju Savienība.svg){kind=small} Ungārijas Valsts dro?ības pārvalde |
.svg){kind=small} Ungārija | ||||||
| Komandieri un līderi | |||||||
|
Ivans Ko?evs |
Imre Na?s | ||||||
| Spēks | |||||||
|
31 550 karavīri 1 130 tanki[1] | Nezināms karavīru, zemessargu un bru?otu civilpersonu skaits | ||||||
| Zaudējumi | |||||||
|
(Padomju spēku zaudējumi) 722 nogalināti 1 351 ievainoti[2] |
(Aptuveni skait?i) nogalināti 2 500 ievainoti 13 000[3] | ||||||
1956. gada Ungārijas revolūcija (ungāru: 1956-os forradalom), arī tiek saukta par 1956. gada ungāru sacel?anos (krievu: Венгерское восстание 1956 года) vai ungāru dumpi, bija spontāna sacel?anās pret Ungārijas sta?inistu valdību un tās Padomju Savienības atbalstīto politiku. Revolūcija sākās 1956. gada 23. oktobrī un līdz 10. novembrim tika apspiesta.
Sacel?anās sākums
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Sacel?anās sākās ar studentu demonstrāciju, kas izvērsās vairāku tūksto?u cilvēku gājienā uz parlamenta ēku caur Budape?tas centru. Studentu delegācija ieradās radio ēkā, vēloties pārraidīt savas prasības, tomēr tur tika aizturēta. Kad ārā eso?ie demonstranti pieprasīja delegācijas atbrīvo?anu, no ēkas iek?puses Ungārijas Valsts Dro?ības policija (AVH) atklāja uguni uz demonstrantiem. ?ie jaunumi ātri izplatījās pilsētā un drīz vien visā galvaspilsētā sākās nemieri.
ātri vien sacel?anās pār?ēma visu Ungāriju un tās valdība tika gāzta. Tūksto?iem brīvprātīgo iestājās jaunizveidotās zemessardzes rindās. Vi?iem bija jākaro pret AVH spēkiem un padomju militāro kontingentu. Promaskaviskie komunisti un AVH darbinieki bie?i vien tika sodīti ar nāvi vai ieslodzīti, kamēr biju?os cietumniekus atlaida brīvībā un nereti apbru?oja, ja tie vēlējās cīnīties nemiernieku pusē. Improvizētas padomes at?ēma varu pa?valdībās Ungāru Darba?au?u partijai, pieprasot politiskas pārmai?as valstī. Premjerministrs un Ungāru Darba?au?u partijas ?enerālsekretārs aizbēga uz Maskavu. Par jauno premjerministru k?uva Imre Na?s, bet par jaundibinātās Ungārijas Sociālistiskās Strādnieku Partijas ?enerālsekretāru - vēlākais valsts vadītājs Jāno?s Kādārs. Jaunā valdība formāli veica AVH izformē?anu un deklarēja to, ka vēlas izstāties no Var?avas pakta un atjaunot brīvas vēlē?anas. Oktobra beigās cī?as bija rimu?ās un situācija valstī sāka stabilizēties.
Apspie?ana
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Parīzes miera līgums noteica, ka PSRS ir tiesības uzturēt Ungārijā karaspēku sakariem ar Austrijā eso?o karaspēka kontingentu. 1956. gada 15. maijā tika parakstīts līgums par Sabiedroto karaspēka izve?anu no Austrijas un Austrija k?uva par neitrālu valsti, tāpēc vairs nebija pamata PSRS armijas esamībai Ungārijā. Tomēr dienu iepriek?, 14. maijā, tika nodibināta Var?avas līguma organizācija, kurā piedalījās arī Ungārija un PSRS karaspēkam saglabājās juridisks pamats atrasties Ungārijas teritorijā.
Sākotnēji PSKP CK politbirojs ar Hru??ovu priek?galā izrādīja gatavību uzsākt sarunas par padomju karaspēka atvilk?anu no Ungārijas, tomēr drīz tika izlemts, ka ir nepiecie?ams ar spēku pilnībā apspiest Ungārijas sacel?anos. Lielā mērā tas notika pēc PSRS vēstnieka Ungārijā Jurija Andropova iniciatīvas, kas noorganizēja Jāno?a Kādāra vizīti Maskavā. Vi?am pazi?oja, ka jau ir pie?emts lēmums gāzt Ungārijas valdību ar tajā stacionētās Padomju armijas palīdzību.
Pāri PSRS-Ungārijas robe?ai 4. novembra rītausmā tika ievests liels papildus padomju armijas militārais kontingents, bet Padomju armijas kontrolē eso?ā Solnokas raidstacija pazi?oja, ka varu pār?em Kādāra vadītā "Revolucionārā Strādnieku un Zemnieku valdība". Ungāru patriotu preto?anās turpinājās līdz pat 10. novembrim. Imre Na?s un citi Ungārijas valdības vadītāji patvērās Dienvidslāvijas vēstniecībā Budape?tā līdz 22. novembrim, kad vi?i sa?ēma at?auju brīvi izbraukt no okupētās Ungārijas. Tomēr PSRS VKD darbinieki vi?us apcietināja tūlīt pēc vēstniecības atstā?anas un izveda no valsts. Pla?i aresti un denunciācijas turpinājās vēl vairākus mēne?us pēc sacel?anās apspie?anas. Līdz 1957. gada janvārim PSRS ieceltā Ungārijas valdība likvidēja visu publisko opozīciju.
Imre Na?s pakārts Budape?tā 1958. gada 16. jūnijā, atteicies lūgt ap?ēlo?anu.[4]
Sekas
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu].JPG)
Vairāk nekā 2 500 ungāru un 700 Sarkanās armijas karavīru gāja bojā konflikta laikā, ap 200 000 ungāru devās bēg?u gaitās. Imre Na?s un citi revolūcijas vado?i tika slepeni tiesāti un 1958. gada 16. jūnijā sodīti ar nāvessodu pakarot. Sākumā vi?us apglabāja cietuma pagalmā, bet pēc vairākiem gadiem slepus pārapbedīja Budape?tas Jaunajā kapsētā. Padomju Savienības rīcība lika mainīt domas daudziem Rietumu marksistiem, kuri vēl nesen aktīvi bija atbalstīju?i padomju kontroli pār Centrāleiropu.
Publiskas diskusijas par ?o revolūciju Ungārijā bija aizliegtas vairāk nekā 30 gadus, bet pēc politiskā atku??a iestā?anās asto?desmitajos gados, tā ir bijusi intensīvas izpētes un deba?u objekts. Kop? Tre?ās Ungārijas Republikas pasludinā?anas, kas notika 1989. gadā, 23. oktobris ir valsts brīvdiena.
Atsauces
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]- ↑ Sources vary widely on numbers of Soviet forces involved in the intervention. The UN General Assembly Special Committee on the Problem of Hungary (1957) estimated 75,000-200,000 troops and 1,600-4,000 tanks OSZK.hu (p. 56, para. 183), but recently released Soviet archives (available in Lib.ru, Maksim Moshkow's Library) list the troop strength of the Soviet forces as 31,550, with 1,130 tanks and self-propelled artillery pieces. Lib.ru Arhivēts 2010. gada 9. februārī, Wayback Machine vietnē. (krieviski)
- ↑ Jen? Gy?rkei, Kirov, Alexandr, Horvath, Miklos. Soviet Military Intervention in Hungary, 1956. New York : Central European University Press, 1999. 350. lpp. ISBN 9639116351.
- ↑ UN General Assembly Special Committee on the Problem of Hungary (1957) Veidne:PDF
- ↑ ?1989: Hungary reburies fallen hero Imre Nagy?. BBC.
ārējās saites
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par ?o tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 1956. gada Ungārijas revolūcija.
- Encyclop?dia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Encyclop?dia Universalis raksts (franciski)
| ||||||||||
|