美国已亮朝鲜问题底线 中方回应无核化符合各
- ?is raksts ir par dzīvnieku un cilvēku ?erme?a ārējo apvalku. Par materiālu skatīt rakstu āda (materiāls).
āda ir dzīvnieku un cilvēku ?erme?a ārējais apvalks. āda sargā ?ermeni no apkārtējās vides ietekmes un mikroorganismiem, ir ma?u orgāns, piedalās vielmai?ā un termoregulācijā.
Augstāk attīstītākajiem mugurkaulniekiem ir 3 ādas slā?i; virsāda jeb epiderma — sastāv no epitēlijaudiem, radusies no ektodermas; pamatāda — sastāv no saistaudiem, radusies no mezodermas; zemāda — sastāv no taukaudiem.
Bezmugurkaulniekiem ir 1 ādas slānis, tā ir epiderma.
Aukstasi?u mugurkaulniekiem ir 2 ādas slā?i; siltasi?u mugurkaulniekiem ir arī mezoderma. No epidermas veidojas ādas dziedzeri, rāpu?u ragvielas zvī?as un vairogi, putnu spalvas, zīdītāju mati, ragi un nagi. No ektodermas rodas zivju kaulu zvī?as un pārkaulojumi rāpu?u ādā.
ādas funkcijas
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]- Aizsargfunkcija - pret fizikālajiem (piemēram, UV starojumu), ?īmiskajiem, biolo?iskajiem faktoriem (baktērijas, vīrusi, sēnītes u.c.).
- Vielu sintēze - D vitamīna, keratīna, epidermas aug?anas faktora sintēze.
- Imunolo?iska funkcija - IL-1 un T limfocītu nobrie?anas faktora sintēze. ādā atrodamas arī Langerhansa ?ūnas, kas pēc funkcijas un morfolo?ijas ir līdzīgas makrofāgiem.[1]
- ?erme?a temperatūras regulē?ana.
- Vielmai?as produktu izdalī?anas, piemēram, urīnviela ar sviedriem.
- Sensorā recepcija - taustes recepcija epidermā, dermā, dzi?ā spiediena recepcija, sāpju un temperatūras receptori, dermas mehanorecepcija.
ādas imūnfunkcijas
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]āda ir pirmā aizsargbarjera, kādā veidā cilvēks pasargājas no citiem ārējiem, bīstamiem faktoriem. ādā eso?ā blīvā keratīna dē? baktērijām un sēnītēm ir grūti izk?ūt caur to. Epidermas ?ūnas nepārtraukti zvī?ojas un atjaunojas no zemāk eso?ajiem slā?iem, tāpēc mikroorganismi, kas iek?uvu?i starp ādas slā?iem, atdalās kopā ar miru?o ādu.
ādā ir imūnās ?ūnas (Langerhansa ?ūnas, tuklās ?ūnas u.c.), kas cīnās ar mikroorganismiem, tos noārdot vai piesaistot vēl citas iekaisuma ?ūnas un veicinot to migrāciju uz ādu. No ārējo faktoru iedarbības pasargā arī dziedzeru sekrēti, piemēram, sviedros atrodams antibakteriāls peptīds - dermcidīns.[2]
Da?ai indivīdu, kuriem ādas barjera ir bojāta, tā var būt viegli pārvarams ??ērslis alergēniem, kairinātājiem un ādas patogēniem un izraisīt vairākas dermatolo?iskas saslim?anas, piemēram, atopisko dermatītu.
Uzbūve
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Epiderma
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]
Epiderma ir ādas ārējā kārta, kuru veido daudzkārtains plakans epitēlijs. Tās bazālā (pamata) virsma ir krokota. ?is krokojums palīdz saturēt kopā dermu un epidermu. Visa epidermas slā?a re?enerācija noris 30 dienās. Epidermas derivāti ir mati, nagi, tauku un sviedru dziedzeri.
Epidermas slā?i
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Epidermai iz??ir 5 slā?us (virzienā no dzi?ākajiem slā?iem uz virsējiem):[3]
- bazālais slānis (stratum basale/germinativum) - to veido viena cilindrisku ?ūnu – keratoblastu kārta. Bazālajā slānī atrodas arī melanocīti, kas ra?o ādas pigmentu - melanīnu, tādējādi pasargājot ādu no UV starojuma.
- dzelo?ainais slānis (stratum spinosum) - to veido keratinocīti, kuri rodas, daloties keratoblastiem. ?īs jaunās ?unas attīstās, pieaug un noveco un pāriet nākamajā slānī.
- graudainais slānis (stratum granulosum) - tajā atrodas keratinocīti, Langerhansa ?ūnas, keratohialīna graudi?i, kas nepiecie?ami mīkstā keratīna sintēzei. Keratīns ir ūdenī ne??īsto?a, elastīga, cieta olbaltumviela, kas veido barjeru pret fizikālajiem, ?īmiskajiem un biolo?iskajiem faktoriem. Virzienā no ādas pamatnes uz virsmu pakāpeniski veidojas da?ādi keratīna priek?te?i, līdz raga slānī keratīnocīti piepildās ar keratīnu un aiziet bojā.
- spīdo?ais slānis (stratum lucidum) - to veido plakaniski keratinocīti, kas satur keratīna priek?teci - eleidīnu.
- raga slānis (stratum corneum) - veido pārragotas, bezkodolainas ?ūnas, kas pildītas ar keratīnu.
Derma
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Derma ir ādas vidējais slānis jeb ādas saistaudi, kurā atrodas saistaudu kūlī?i, da?ādas epidermas derivāti (mati, nagi, dziedzeri), asinsvadi un nervi. Dermas biezums ir 0,5-5 mm.
Dermas slā?i
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]
Tai iz??ir:
- kārpi?u slāni (stratum papillare) - atrodas tie?i zem epidermas. To veido irdenie nenoformēti saistaudi. Kārpi?u daudzums un lielums ir at??irīgs da?ādās ?erme?a vietā – sejas ādā vāji izteiktas, plaukstu un pēdu ādā ir stipri izteiktas kārpi?as.
- tīklainais slānis (stratum reticulare) - sastāv no blīviem nenoformētiem saistaudiem. Ir kolagēno ??iedru kūlī?u un elastīgās ??iedras. Kolagēno ??iedru virziens iet paralēli ādas virsmai un slīpi. Tādējādi rodas tīkls, kas piemērojas konkrētā ādas rajona funkcionālai slodzei. ?eit izvietojas arī matu saknes, sviedru un tauku dziedzeri.
Dermas galvenās ?ūnas ir fibroblasti (sintezē kolagēnās un elastīgās ??iedras), makrofāgi (piedalās imunolo?iskajās reakcijās), tuklās ?ūnas (sintezē biolo?iski aktīvas vielas, piemēram, heparīnu un histamīnu, kas piedalās iekaisuma procesā).
Hipoderma
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Hipoderma nav da?a no ādas. Tas ir zemādas tauku slānis, kas atrodas starp dermu un saistaudiem. Galvenās ?ūnas ir fibroblasti, makrofāgi, tauku ?ūnas. Tā pie??ir ādai zināmu kustību un ir arī organisma tauku depo (50% organisma tauku atrodas zemādā).
ādas slimības
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Zemāk minētas da?as no raksturīgākājām izpausmes uz ādas da?ādu slimību gadījumā
Ku??a - zarnu trakta slimības
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]| Slimība | Izpausmes uz ādas un mutes dobuma g?otādas. |
| Akūts pankreatīts | Greja-Tērnera simptoms: norobe?oti cianotiski plankumi uz vēdera sienas malām
Grotta simptoms : taukaudu slā?a nekroze virs aizkun?a dziedzera lokalizācijas vietas |
| Krona slimība | Gangrenozā piodermija – aler?isks pustulozs ?ūlains dermatīts; mezglaina eritēma; plaukstu eritēma; |
| ?ūlainais kolīts | Mutes dobuma aftas |
| Celiakija | Herpētiskais dermatīts, mezglaina eritēma, lokālas hiperpigmentācijas |
| ?aundabīgie audzēji | Metastāzes ādā, herpētiskais dermatīts; mezglaina eritēma |
Aknu patolo?ija un āda.
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]| Aknu ciroze | Padusēs izzūd mati, sarkana, ave?u krāsas mēle, vēdera papla?inātas virspusējas vēnas pie portālas hipertensijas. |
| Hronisks vīrusu hepatīts | Nieze, var būt psoriāze, mezglaina eritēma; vitiligo |
Hipovitaminoze un āda
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]| Ca, P deficīts | Hemorā?isks plankumi, pigmentācijas traucējumi |
| B12 vit. deficīts | t.s. Vaska lelles seja, vitiligo, ave?u mēle |
| A vit. deficīts | sausa āda, kas pastiprināti zvī?ojas, konjuktivīti. |
| B2 vit. deficīts | G?otādas iekaisums, dziedzeru hipersekrēcija ; sāpes mutes kakti?os un apak?ējā lūpā, sausa mēle, dermatīts, konjuktivīts |
| B6 vit. deficīts | Dermatīti, diatēzes, matu izkri?ana |
Endokrīnā sistēma, hormonālā patolo?ija un āda
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]| Cukura diabēts | Trofiskās ?ūlas, acantosis nigricans |
| Ku?inga slimība | Pusmēness seja, strijas, ādas trauslums, ekhimozes |
| Adisona slimība | Hiperpigmentoze, vitiligo, g?otādu pigmentācija |
| Akromegālija | Acantosis nigrans, hirsūtisms, prognastisms |
Skatīt arī
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Atsauces
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]- ↑ Barbara Young, John W. Heath. Wheater's Functional Histology (4th izd.). Churchill Livingstone, 2000. 162. lpp. ISBN 0-443-05612-9.
- ↑ Schittek B, Hipfel R, Sauer B, Bauer J, Kalbacher H, Stevanovic S, Schirle M, Schroeder K, Blin N, Meier F, Rassner G, Garbe C (Nov 2001). "Dermicidin: a novel human antibiotic peptide secreted by sweat glands". Nat Immunol 2 (12): 1133–7. doi:10.1038/ni732. PMID 11694882.
- ↑ Michael Ross, Wojciech Pawlina (2006). Histology a text and atlas (5. izd.). Lippincott Williams & Wilkins. ISBN 0-7817-6790-3.
ārējās saites
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par ?o tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: āda.
- Encyclop?dia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Encyclop?dia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Populārā medicīnas enciklopēdija (latviski)
 | ?is ar anatomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|